Maģiskās sēnes

Maģiskās sēnes, sauktas arī kā halucinogēnās sēnes, svētās sēnes, psihodēliskās sēnes. Tas ir apzīmējums, kurā ir iekļautas aptuveni 200 sugu sēņu, kuru galvenā aktīvā viela ir psilocibīns.

Maģiskās sēnes ir viens no senākajiem dabiskajiem apreibināšanās līdzekļiem, ko ir lietojis cilvēks. Ir liecības, ka tās lietotas vairāk nekā tūkstošiem gadu senā pagātnē. Galvenokārt tās ir lietotas šamanismā. Amerikas pamatiedzīvotāju ciltis sēnes izmantoja savos rituālos, lai kontaktētos ar gariem, tāpat arī lai dziedinātu slimos vai dziedinātu cilvēku dvēseli kopumā. Mūsdienās lielā daļā pasaules tās ir aizliegtas un bieži vien par tām trūkst informācijas.




Pielietojums šamanismā

Maģiskās sēnes ir izmantotas visā pasaulē, tomēr visvairāk tās ir izmantotas tieši Amerikā. Tās bija ļoti populāras indiāņu un acteku vidū, kas tās attēloja mākslas darbos un grebumos, bieži vien tās uzskatīja par dievišķām un pielūdza. Piemēram, acteki deva tām nosaukumu Teonanacatl ("dievišķa miesa"). To lietošanai bija spēcīgs reliģisks konteksts. Amerikas pirmiedzīvotāju zemēs ierodoties spāņu iekarotājiem un misionāriem 17. gadsimtā, viņi šo sēņu tradīciju centās izbeigt. Kristiešu misionāri tās saistīja ar velnu un tā pielūgšanu un centās šo tradīciju iznīdēt.

Plašāku informāciju par sēņu kultu izdevās iegūt tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki zinātnieki ieinteresējās par šiem sēnēm, kas tika pielietotas daudzos dziedniecības rituālos. Galvenā mazateku šamane 20. gadsimta vidū Marija Sabina sēnes raksturoja kā dievišķu spēku, kas "izdzen no ķermeņa ļaunos garus vai arī atbrīvo slimnieka garu". Viņa sēnēm piedēvēja arī fizisku saslimšanu un imunitāti stiprinošas īpašības, piemēram, ka tās mazina drudzi, ārstē saaukstēšanos un atbrīvo no zobu sāpēm. Mezoamerikā vēl joprojām sēņu rituāliem ir nozīmīga loma daudzu vietējo cilšu dzīvē.




Pielietojums mūsdienu medicīnā

Par maģiskajām sēnēm mūsdienu Rietumu pasaulē sāka interesēties 20. gadsimta sākumā. Sēnes Rietumu pasaulē pārsvarā izmanto alternatīvajā medicīnā (psihoterapijā un meditācijā). Ir cilvēki, kas sēnes izmanto arī lai vienkārši izklaidētos, bet sēnes tam nav paredzētas - ļoti bieži tās pielietojot naktsklubos vai citās izklaides vietās, tas var beigties ar nepatīkamām sajūtām jeb "slikto ceļojumu". Bieži vien sēņu izmēģinātāji nezin, ka iedarbības mehānismam nav nekā kopīga ar alkoholu vai kokaīnu un ka galvenais sēņu efekts nav eiforija.

Rietumu medicīnā visplašāk sēnes tika izmantotas 1960. gados, kad tās vairāk tika izmantotas kā eksperimentāls līdzeklis dažādu personības traucējumu ārstēšanai. Amerikāņu psihologs Timotijs Līrijs veica Hārvardas universitātē, kurā centās pierādīt maģisko sēņu galvenās vielas psilocibīna spēju novērst jaunu bijušo ieslodzīto noziedzisko nodarījumu veikšanu (mazināt cilvēkos ļaunumu un sekmēt altruismu) un spēju veicināt cilvēkos reliģiozitāti (interesi par garīgām vērtībām). Ir veikti FDA apstiprināti pētījumi kopš 1970. gada par psilocibīna spēju ārstēt obsesīvi kompulsīvos traucējumus - ļoti izplatītus traucējumus, kad cilvēks, piemēram, ir apsēsts ar uzmācīgām domām un darbībām (piemēram, roku mazgāšanu, aiztaisītu durvju pārbaudīšanu). Šajos pētījumos rezultāti ir bijuši ļoti pozitīvi un psilocibīns šos traucējumus ir mazinājis vai izārstējies. Tāpat jau 2000. gados ir veikti pētījumi, kas pierādījuši psilocibīna spēju ārstēt stresu, depresiju un dažādas atkarības, piemēram, alkoholismu. Tāpat psilocibīnam piemīt spēja cilvēkos veicināt radošumu un atvērtību jaunajām idejām. Neskatoties uz šiem atklājumiem, pagaidām gan plašāki pētījumi netiek viekti un maģiskās sēnes masveidā medicīnā netiek izmantotas, jo traucē to daudzviet nelegālais statuss.




Lietošanas efekti

Lai gan šīs sēnes sauc arī par halucinogēnajām sēnēm, šis nosaukums nav īsti precīzs, jo halucinācijas nav sēņu galvenais efekts. Halucinācijas no sēnēm izpaužas kā ģeometriskas, krāsainas abstrakcijas vai mistiski tēli, kas veidojas ar aizvērtām acīm. Ar atvērtām acīm var vērot, piemēram, elpojošos sienas vai priekšmetus, dažādu rakstu veidošanos uz sienām, priekšmetu liekšanos vai griešanos, krāsu maiņas un "krāsu izšķīšanas" efektus, koku šūpošanos vējā un cilvēku atdzīvošanos gleznās un fotogrāfijās utt. Tās gan nevar uzskatīt par īstām halucinācijām, jo ir saprotams, ka tās ir prāta ilūzijas, nevis īstenība.

Nozīmīgākie efekti rodas pašā cilvēka prātā. Lielākoties sēnes rada pārdabiskas un realitātē neiespējamas izjūtas, kuras nevar aprakstīt ar vārdiem, tomēr daudzus efektus var mēģināt aptvert. Domāšana vairs nav lineāra, tā sāk vīties spirālēs vai vairāki domāšanas kanāli dublējas, dublējas emocijas un cilvēks kļūst emocionāls, emocionāli nestabils (šis ir bīstamākais efekts, jo tas var radīt depresijas un panikas sajūtas, tā dēvēto "slikto ceļojumu"), laiks sāk kļūt ļoti lēns un minūtes ilgst kā stundas (tai pat laikā ik pa brīdim var likties, ka viss notiek paātrinājumā), pazūd arī agresija - cilvēks visu pasauli sāk uztvert ar mīlestību - garīgi cilvēks pats saplūst ar apkārtni un sāk justies vienots ar priekšmetiem un citiem cilvēkiem (zūd robežas starp sevi un apkārtējo pasauli jeb notiek savas identitātes vājināšanās). Maņas var kļūt pārdabiskas, var parādīties kāda sestā maņa vai sinestēzija, piemēram, krāsas tiek sadzirdētas, skaņas tiek saskatītas vai pat emocijas un domas tiek sataustītas utt. Dažkārt var būt liela paranoja, jo nav saprotams, kas apkārt notiek. Var parādīties arī reliģiska rakstura atklāsmes.




Pārdošana un bīstamība

Mūsdienās Rietumu kultūras zemēs sēnes vairāk tiek uzskatītas par narkotikām, lai arī tām, iespējams, ir vēl mazāka saistība ar narkotikām kā marihuānai. Maģisko sēņu aizliegšana sākās ļoti nesen, būtībā 20. gadsimta pašās beigās, vēl 2001. gadā tās bija legālas un nopērkamas veikalos tādās lielvalstīs kā Lielbritānija, Japāna un Nīderlande. Sēnes parasti tiek uzskatītas kā fizisku un psiholoģisku atkarību neradošas un fiziski organismā nejūtamas (lai gan ēdot neapstrādātas sēnes, var rasties nepatīkamas sajūtas vēderā vai pat nelabums sēņu cietās struktūras dēļ). Sēņu salīdzinošo nekatīgumu bieži vien apliecina arī narkologi, kas maģiskās sēnes ierindo par sabiedrībai un veselībai nekaitīgākām kā marihuāna (protams, ka nekaitīgākām arī par alkoholu, kas ir daudz kaitīgāks par marihuānu). Pat Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra virsārste Sarmīte Skaida, kas ir sabiedrībā zināma kā uzstājīga marihuānas pretiniece, pirms trīs gadiem portālam kasjauns.lv atklāti atzinās, ka neviens Latvijā vēl nav pie narkologa vērsies ar sēņu atkarību.

Psiholoģiski sēnes iedarbojas gan smagāk kā marihuāna, kur parādās arī sēņu bīstamība - tās psiholoģiskie efekti var būt neprognozējami un iespējams ir "sliktais ceļojums", kurā dominē negatīvās izjūtas un kas var būt psiholoģiski traumatisks.

Iespējams, tieši spēcīgās iedarbības dēļ maģiskās sēnes nekad nav kļuvušas par populāru apreibināšanās līdzekli. Lielākai daļa cilvēku sēņu iedarbība nemaz neliekas saistoša vai tā pēc kāda laika apnīk. Un, iespējams, tāpēc maģisko sēņu glabāšana un lietošana pasaulē ir aizliegta mazāk valstīs kā marihuānas lietošana un glabāšana.

Līdzīgi kā no marihuānas no maģiskajām sēnēm nāves gadījumi (vismaz mūsdienu oficiālajos medicīnas reģistros) nav bijuši. Lai pārdozētu šīs sēnes, ir jāapēd vismaz kilograms šo izžāvētu sēņu, bet ļoti spēcīgi efekti jau ir no 3 gramiem izžāvētu sēņu.




Raksta nobeigumā pievienotas divas īsas dokumentālās filmas.

Pirmā īsfilma ir "One Step Beyond" 1961. gada epizode "The Sacred Mushroom", bet otrā īsfilma ir jau mūsdienās tapis žurnāla "Vice" veidots videoklips par psihodēliskajām trifelēm Amsterdamā.