Mīti par narkotikām

Тема в разделе "Smēķētava", создана пользователем LegalizeR, 29/4/14.

Внимание, вы находитесь на запасном форуме который не работает и не будет работать, он просто для общения на случай если основной не работает.не покупайте тут не у кого! Основной форум Legalizer.info Legalizer.vip Legalizer.cc Legalizer.info Legalizer.vip Legalizer.cc
  1. TS
    LegalizeR

    LegalizeR Гарант Команда форума Vip

    Регистрация:
    15/5/13
    Сообщения:
    1.332
    Карма:
    483
    Оценки:
    +3.522/3/-11
    Депозит:
    $50 000
    Mīts pirmais: no vieglām narkotikām atkarība nerodas.

    Tas IR mīts! Gan fiziska gan psiholoģiska atkarība var rasties kaut no kaņepes lietošanas. Tas tika vairakkārt apstiprināts daudzu pētījumu rezultātā, kuri tika veikti dažādās pasaules valstīs. Par vismazāk kaitīgāko narkotisko vielu tiek uzskatīta marihuāna. Marihuānas pīpēšana no pirmā acu uzmetiena izskatās pēc pilnīgi nevainīgas nodarbes. Un sakarā ar to, jaunatnes starpā izplatījās literatūra, kuru var nosaukt ar vienu vārdu - „ himna marihuānai”. Dotajā literatūrā tiek aprakstītas marihuānas „dziedinošās” īpašības. Ir minēts, ka musulmaņu valstīs marihuāna ir legāla, to pīpē un lieto visi ļaudis Indijā, ka marihuāna ir jaunatnes kulta neoficiālā daļa. Bet par spīti tam, marihuāna ir pieskaitāma pie „smagajām” narkotikām. Medicīna ir pierādījusi, ka marihuāna izraisa smagu slimību virknes attīstību un psihiskus traucējumus, kā arī uzskatāma par taisnu ceļu uz „smago” narkotiku lietošanu.

    Mīts otrais: no vienas lietošanas reizes nekā nebūs.

    „Es taču tikai vienu reizīti pamēģināšu un viss”. Bet katram narkomānam ir bijusi tā „pirmā” un „vienīgā” reize. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēks mirst no vienas vienīgās šļirces vai arī organisms nepieņem tajā ievadīto vielu, kā rezultātā mēnesi var pavadīt slimnīcā pie sistēmas. Ir diezgan liela varbūtība, ka pēc tās „pirmās” reizes nervu sistēma tiek sabojāta neatgriezeniski un cilvēks kļūst par psihiski nestabilu un nekontrolējamu.

    Mīts trešais: mēs dzīvojam vienu reizi un šajā dzīvē visu vajag izmēģināt.

    Šodien tas ir daudzu jauniešu kredo. Viņi uzskata, ka ir radīti lai izmēģināt visu iespējamo. Bet, vai ir vērts lekt lejā no debesskrāpja, cerot, ka nenositīsies? Vai ir vērts apgulties uz tramvaja sliedēm un lolot cerības, ka tramvajs tevi apbrauks? Kurš no saprātīgi domājošiem cilvēkiem ir ar mieru saslimt ar AIDS, cerot, ka kļūs par pirmo pasaulē, kurš izārstēsies? Narkomāniju var salīdzināt ar „krievu ruleti”, kur revolverī ir visas lodes.

    Mīts ceturtais: narkomānam var palīdzēt tikai narkomāns.

    Tas ir mīts, kurš noņem atbildību no tuviniekiem. Tikai ar vienotu ģimenes locekļu, draugu, ārstu un skolotāju spēku var rasties cerība uz izārstēšanos. Tieši draugu un ģimenes ietekmē narkomānam rodas apziņa, ka dzīvē kaut kas ir steidzami jāmaina uz labo pusi. Bet narkomāna gribasspēks ir bloķēts, un tāpēc dziedēšanas process sākas tieši no viņam tuvajiem cilvēkiem. Narkomānam ir nepieciešama pastāvīga palīdzība un atbalsts, bet tā arī ir vajadzīga viņa ģimenei un tuviem cilvēkiem, jo arī viņi cieš ne mazāk par pašu narkomānu.

    Mīts piektais: ja eksistē ārsti-narkologi, tātad narkomānija ārstējās.

    Pēc statistikas tikai 1-3% no narkotiku atkarīgajiem ārstējas narkoloģiskajās iestādēs un viņiem izdodas izrauties ārā no slimības tīkliem. Ārstu palīdzība ir nepieciešama ikkatram narkomānam. Bet faktiski ārsti spēj tikai atvieglot ciešanas: likvidēt abscinentā sindroma sekas, sniegt psiholoģisku palīdzību. Pēc tām ar narkomāniju slimojošajam jāatgriežas pie reālas dzīves, bet viņa gribasspēks ir joprojām bloķēts un atrodas narkotiku kontrolē. Ar tablešu un šļirču palīdzību vien gribasspēku atgriezt nevar. Ir nepieciešams ilgstošais, ļoti sarežģītais rehabilitācijas process, kura gala iznākums, diemžēl, ne vienmēr ir pozitīvs.
     
  2. 420allday

    420allday Banned Banned

    Регистрация:
    19/3/14
    Сообщения:
    25
    Карма:
    48
    Оценки:
    +22/0/-0
    Mīts pirmais: no vieglām narkotikām atkarība nerodas.
    ne gluži,ir pietiekami daudz sintētisku narkotiku no kurām tikai psihisko atkarību var dabūt,tādu pašu kā kaut vai no nagu graušanas

    Kurš no saprātīgi domājošiem cilvēkiem ir ar mieru saslimt ar AIDS, cerot, ka kļūs par pirmo pasaulē, kurš izārstēsies? starp citu ir arī diezgan daudz clvēku kuri gan no HIV gan aids ir izārstējušies
     
    • Мне нравится Мне нравится x 1
  3. Pachiniex

    Pachiniex Не покупай у меня!

    Регистрация:
    11/4/14
    Сообщения:
    13
    Карма:
    38
    Оценки:
    +11/0/-0
    "narkotiku no kurām tikai psihisko atkarību var dabūt,"
    Tipa tā psiholoģiskā atkarība būtu baigi vieglāka, foršāka vai mazāk deģenerējoša?
    Man personīgi bez problēmām ir tikt pāri fiziskai tieksmei, bet kad galvā strādā viena vienīga doma - dabūt - tas ir bišk trakāk..
     
    • Мне нравится Мне нравится x 1
  4. 420allday

    420allday Banned Banned

    Регистрация:
    19/3/14
    Сообщения:
    25
    Карма:
    48
    Оценки:
    +22/0/-0
    fiziskā atkarība ir tā kad tev galvā vislaik ir doma kur dabūt,un esi gatavs kaut vai uz ielas kapeikas lasīt lai nopirktu,psiholoģiskā atkarība ir tā kad reāli lietā ko tu dari nav nekā kas izraisītu atkarību bet tu to dari tapēc ka to darot ir labi,vai tas jau ir pieradums
     
    • Мне нравится Мне нравится x 1
  5. Pachiniex

    Pachiniex Не покупай у меня!

    Регистрация:
    11/4/14
    Сообщения:
    13
    Карма:
    38
    Оценки:
    +11/0/-0
    Atļaušos apšaubīt - kad fiziski nespēj no gultas izlīst, nogurums, lomkas, sāpes, trīces, svīšana u.t.t.. tā sajūta, kad ķermenis prasa - kā ēst, mīst vai vemt..
    Vienkāršāk sakot - ķermenis nav komfortā.

    Kapeikas lasīt, laupīt vai novākt kādu - tas ir tikai no intelekta līmeņa atkarīgs.. Es izvēlos sashēmot, pārdot vai izkrāpt kko..

    Psiholoģiskā ir kad prāts nejūtas komfortā kamēr nav dabūts.. Reāli visu laiku pavadi domājot par vienu tēmu - piemēram spaisu - kur dabūt, kā bija, kā būs, netā klikšķinies par to tēmu.. No rīta mosties ar domu derētu uzpīpēt, bet tā pat kā ikdienā vari aiziet nomazgāties, nokārtoties, brokastīs (ar to ēšanu ir dažādi, man piemēram ir tā, ka izsaklumu jūtu, bet ēst negribas..)
    Kad rēali negribas runāt ar cilvēkiem, ka tracina visādi sīkumi, nenormāli sāk besīt ka "piesienas", lai gan neko īpašu jau neprasa, depresija, nomāktība..

    To psiholoģisko ir salīdzinoši grūti pašam pamanīt, jo tāds atkarīgais jau sen ir dzīvi pakārtojis savai tieksmei.. Lai regulāri varētu dabūt, sadraudzējies ar tādiem kam ir pieejams (lai gan norāli pat nerunātu ar tādiem lohiem), interesējas par tēmām attiecīgajām.. Tik tā paanalizējot - ko es dariju lai justos labi kādreiz un ko tagad - tur tās atšķirības redz..