Kokaīns

Slengā sauc par koku, sniegu (coke, charlie, snow).



Kokaīns ir balts pulveris, ko izgatavo no kokas krūma lapām, kas galvenokārt aug Dienvidamerikā. Parasti to iešņauc degunā. Kreks ir kokaīna veids, kas veicina atkarību lielākā mērā. Kreku, ko sauc arī par „rock”, „stone” vai „free-base”, parasti smēķē. Kokaīnu dažkārt injicē vai ēd.

Iedarbība – kokaīns ir spēcīgs stimulants. Tas rada možumu un enerģijas pieplūdumu, mazina apetīti un slāpes. Iedarbība ilgst līdz 20 minūtes pēc katras devas. Kreka smēķēšana izraisa īsāku, bet intensīvāku skurbumu.

Blaknes – tā kā kokaīna iedarbība ir ļoti spēcīga, paliek tieksme pēc papildu devas. Lielas devas var radīt spēka izsīkumu, bailes, depresiju un dažreiz agresivitāti.

Riski – kokaīna šņaukšana var būt pa cēloni neatgriezeniskam deguna iekšpuses bojājumam. Kokaīna lietošana var kaitēt sirdij un plaušām, lielas devas var izraisīt nāvi no sirdslēkmēm vai trombiem. Kokaīna
lietošana ar alkoholu palielina sirdslēkmju risku un nāves iespējamību. Kokaina ēšana var bojāt zarnu audus. Reibumam sekojošā depresija var būt dziļa un ar pašnāvības mēģinājumiem. Ilgi vai daudz lietojot, kokaīna radītais uzbudinājums var pārtapt nemierā, bezmiegā un novājēšanā. Dažiem lietotājiem veidojas paranoiska psihoze, un viņi kļūst agresīvi. Stiprā tieksme pēc kokaīna, sevišķi pēc kreka, liek to lietot visu laiku un cilvēks zaudē kontroli pār narkotikas lietošanu.