Narkomānija

– (no grieķu val. narco -sastingums, iemidzināšana, notirpums un mania ir kaisle, tieksme) tā ir slimība, kuru raksturo totāla personības sakāve. Narkomānija izraisa psihes traucējumus, noved pie psihiska un morāla sabrukuma. Narkomāns ar laiku pakāpeniski zaudē pašcieņu, draugus, ģimeni, nevar apgūt profesiju, pamet darbu, iesaistās noziedzīgā vidē. Narkotiku lietošanas rezultātā indivīds atnes nelaimi sev, ģimenei un apkārtējiem. Galu galā viņš neatgriezeniski sabojā savu ķermeni. Narkomānija ir smaga kaite, ar kuru ir ļoti sarežģīti cīnīties, jo narkotiskas vielas kļūst par organisma (it īpaši galvas smadzeņu) bioķīmisku procesu sastāvdaļu. Narkomānija ir slimība, kura attīstās narkotiku lietošanas laikā. Tās īpatnība ir tāda, ka fizisks un dvēselisks cilvēka stāvoklis un lietotāja pašsajūta atrodas pastāvīgajā narkotiku lietošanas atkarībā, to esamības vai neesamības organismā. Narkomāns ir spiests periodiski lietot narkotikas, lai nerastos mokoša sajūta, apvienotā ar sāpēm, krampjiem utt. Tāds stāvoklis saucas par abstinenci vai „lomkām” (kaulu laušanas sajūta). Narkotiku lietošana noved pie atkarības, atkarības vajadzības, atkarības adoptēšanas, citiem vārdiem sakot, pie slimības.